Advertisements
Advertisements
प्रश्न
sec4A(1 - sin4A) - 2tan2A = 1
Advertisements
उत्तर
डावी बाजू = sec4A(1 - sin4A) - 2tan2A
= sec4A[12 – (sin2A)2] – 2tan2A
= sec4A .(1 – sin2A) (1 + sin2A) – 2tan2A
= sec4A cos2A (1 + sin2A) – 2tan2A ...`[(∵ sin^2θ + cos^2θ = 1), (∴ 1 - sin^2θ = cos^2θ)]`
= `1/cos^4A . cos^2A(1 + sin^2A) - 2tan^2A`
= `1/cos^2A (1 + sin^2A) - 2tan^2A`
= `1/cos^2A + sin^2A/cos^2A - 2tan^2A`
= sec2A + tan2A – 2tan2A
= sec2A – tan2A
= 1 ................[∵ sec2θ – tan2θ = 1]
= उजवी बाजू
∴ sec4A(1 - sin4A) - 2tan2A = 1
APPEARS IN
संबंधित प्रश्न
1 + tan2θ = किती?
tan4θ + tan2θ = sec4θ - sec2θ
खालील प्रश्नासाठी उत्तराचा योग्य पर्याय निवडा.
`(1 + cot^2"A")/(1 + tan^2"A")` = ?
जर sec θ + tan θ = `sqrt(3)`, तर secθ – tanθ ची किंमत काढण्यासाठी खालील कृती पूर्ण करा.
कृती: `square` = 1 + tan2θ ......[त्रि. नित्य समीकरण]
`square` – tan2θ = 1
(sec θ + tan θ) . (sec θ – tan θ) = `square`
`sqrt(3)*(sectheta - tan theta)` = 1
(sec θ – tan θ) = `square`
`(cos^2theta)/(sintheta) + sintheta` = cosec θ हे सिद्ध करा.
`(1 + sin "B")/"cos B" + "cos B"/(1 + sin "B")` = 2 sec B हे सिद्ध करा.
sin6A + cos6A = 1 – 3sin2A . cos2A हे सिद्ध करा.
जर cosec A – sin A = p आणि sec A – cos A = q, तर सिद्ध करा. `("p"^2"q")^(2/3) + ("pq"^2)^(2/3)` = 1
जर sin θ + cos θ = `sqrt(3)`, तर tan θ + cot θ = 1 हे दाखवा.
दाखवा की: `tanA/(1 + tan^2 A)^2 + cotA/(1 + cot^2A)^2` = sinA × cosA.
